← Uz sākumu

Angija, diena pirmā

2008. gada 21. jūlijā, 30 komentāri

Turpinām stāstu par šīs vasaras Anglijas ceļojumu. Atsvaidzināt atmiņu var pie ievada.

Rīgas lidosta mūs sagaidīja laicīgi. Lai kā mēs bijām centušies distributēt līdzivedamo starp diviem čemodāniem un divām rokas bagāžas somām, sverot un pārsverot uz mājās esošajiem svariem, rezultātā viens no abiem izvērtās par vienu kilogramu smagāks, nekā ieteicams. Apmulsumā un bēdās es neaizdomājos līdz acīmredzamajam vienkāršajam risinājumam - pārkraut lieko kilogramu kaut kur citur. Kas liegi pārvērtā desmit Ryanairam samaksātos latos. Otrā nopietnā pārmaksa.

Bērnu pārtikas burciņa (ja nu kas notiek) šķita gana aizdomīga, lai turpat izvandītu Ineses zaļo somu. Tiesa, viss notika ne tikai korekti, bet pat laipni no apkalpojošā personāla puses. Galu galā - saprotams, kāpēc tas bija jādara. Man gan atpakaļceļā ar šo pašu burciņu bija jautrāki piedzīvojumi :)

Sevišķi nestresojot, devāmies lejā. Līdz iekāpšanai ne pārāk daudz minūtes. Nokāpjot lejā nomināls bija pārsteigums, kad izdzirdējām, ka lidmašīna kavējas. Iekāpšana aizkavējās par pusstundu, savukārt izlidojām ar stundas nokavēšanos.

Brīdī, kad tika anonsēts, ka visiem nu jāpošās uz iekāpšanu, es, savā galvā izracis atmiņas, ka ar bērniem iekāpšana ir pirms standarta rindas, apjautājos iekšā laidējam - vai tā ir. Viņš, acīmredzami, nenoreaģēdams uz šādu bezkaunību, teica - jā, es varot stāties priority q rindā. Sacīts - darīts. Diezgan bezkaunīgi iestājos sākumā, kur bija gana daudz vietas, nevis rindas beigās. Kaut kā pat nesakaunējos, bet nu labi - nebija foršs gājiens. Sākumā mulsu, ka citi cītīgi rādīja savus priority boarding iegādi apliecinošos papīrus, bet mums iekāpšanas papīreļi normāli zilā (šķiet, ka tieši tādas arī bija) krāsā. Bet nekas - tikām un glauni apsēdāmies visi trīs blakus :)

Lidojums neko interesants nebija. Godīgi sakot, bijām paspējuši jau paredzēt visvisādas meitas reakcijas uz lidošanu, piekrāmējuši pilnu rokas bagāžu ar visuko, kas varētu palīdzēt (gūzma mantu, pārģērbjamu drēbju, utt). Bet nekas no tā nepieciešams nebija. Bērns sākumā pabrīnījās par troksni paceļoties, bet jau pēc īsa brīža bija apradis un tālākais jau neatšķīrās no brauciena autobusā. Ij sprādzējās klāt, kad vajag, ij uz labierīcībām gāja, kad vajadzēja (ūdens nolaišana bija otrs pārsteigums no diviem:), ij lellēm stāstīja, ka jāsprādzējas, ka pa lidmašīnu nedrīkst desot, utt. Pat nosēšanās neizraisīja nekādas emocijas. Dikti patika obzervēt Baltijas jūrā esošos mazos kuģīšus un sajūsminājās par Ērezunda tiltu un tā brāli - Lielās jostas tiltu (laikam tāpēc, ka es sajūsminājos:).

Dzirdēdas visas tās sliktākās atsauksmes par Stanstedu, biju sagatavojies uz kaut ko līdzīgu Dublinas lidostai (kas bija diezgan drausmīga) vai Frankfurt-Hahn tālajam galam (kas nebija labāks). Liels bija mans pārsteigums, ka lidosta patiesībā ir gigantiska. Diezgan liels gabals, ko iet no izkāpšanas līdz bagāžai, bet to atsver fakts, ka ierodoties tur, bagāžu vienkārši var nocelt no jau strādājošas lentas un ne uz ko nav jāgaida ;) Vēl mani izbrīnīja tas, ka ielidojot un izlidojot no Stanstedas, nebija robežkontroles. Tā bija izlidojot un ielidojot Rīgā.

Tālākais jau bija došanās uz autonomu. Auto rezervējām tāpat kā 2006. gada nogalē - iekš Europcar, izmantojot Auto Europe pakalpojumus. To bijām izdarījuši martā. Sākumā tika rezervēti aptuveni divdesmit lati, bet uz vietas samaksājām vēl nepilnus 300. Tas iekļāva sevī arī bērnu sēdeklīti un pilnu apdrošināšanu (drošs paliek nedrošs, tā teikt). Atotransportlīdzeklis, kuru bijām izvēlējušies, bija CCAN VW Golf 1.6 Automatic 5DR (or similar).

Mazliet maldīšanās pa lidostas takām un nonācām auto saņemšanas punktā. Apvaicājušies par virzienu, kurā mums jādodās, paķērām pirmo bērnu beņķīti, kurš izskatījās labi, un desojām aptuvenā virzienā. Es ar abiem čumodāniem draiski nesos pa priekšu, ar acīm meklēdams mazizmēru Audi. Jo tieši tādi četri OOOO gozējās uz izsniegtās atslēgas.

Kad nonācu līdz mūsu mašīnai, apstājos kā iemiets. Tas nu ne pa visam nebija 1.6 litru golfa klases auto. 2007. gada A4 2.0 TDI S-line (foto vēsturei). Un tas valstī ar otrādākiem ceļiem un stūrēm nepareizajā pusē.

Tiesa, šis nebūt nav pirmais tāds gadījums. Iepriekšminētajā Īrijas braucienā mēs bijām pasūtījuši līdzīgu 1.6 litru automātu. Ieguvām 2 litru Mondeo...

Beņķis, protams, mazliet nedarbojās - siksnas nevarēja pārregulēt. Nu nekas, to aši nomainījām. Sakrāvām čumodānos milzīgajā bagāžniekā, iekrāvām Amandu pakaļējā beņķī, izvilkām jau nepacietībā tvīkstošo Ivaru, iestatījām jau sagatavoto ceļu uz B&B.

Protams, sākumā jau bija stress. Pie kam, Ivars arī mazliet jaucās un nespēja atsekot mūsu kustības un ceļu savietojamību. Pagāja kāds brītiņš, kamēr tikām ārā no pārkinga, bet tālāk jau Ivars izveda bez nevienas aizķeršanās. Amanda diezgan uzreizi aizmiga, kas ļāva mums netraucētiem noducināt gana daudz kilometrus. Pa ceļam iebraucām lielceļa atpūtas vietā (tur tie tiek dēvēti par services) uz M3 pie Winchesteras, kuras operators bija Roadchef, lai kaut ko apēstu. Rezultātā iztērējām deviņpadsmit mārciņas (principā, nekas daudz un nekas garšīgs netika ēsts), izlocījām kājas, es pabaroju vēzīti un devāmies tālāk.

Tā kā skaidra nauda vienmēr noder, es apzināti centos visur maksāt ar karti. Jāsaka uzreiz, ka, atšķirībā no Īrijas, Anglijā karte nekur netika atteikta, kā arī nekādi kāzusi ar dubultām summas rezervēšanām nenotika.

Jāpiebilst, ka, ja jūs plānojat doties uz šo dabas parku (Ņūforestu), ņemiet vērā, ka tur visbiežāk ceļa malās tiešā braucošo automašīnu tuvumā būs obzervējami lieli un mazi zirgi (bilde), nereti viņi mierīgi kātos pa braucamo daļu (bilde), kā arī bez zirgiem var pagadīties arī ietiepīgāki dzīvnieki (bilde).

Diena vēl nebija sākusi uz vakaru iet, kad ieradāmies galapunktā - Wayside Cottage (bilde). Liels bija mūsu pārsteigums, ka pēc aptuvenās adreses Ivars mūs tur nogādāja principā ar daždesmit metru precizitāti.

Vienā vietā pēc trim dienām viņš gan mūs samulsināja, vienā elpas virzienā pasakot frāzi “Pēc simts metriem jūs esat sasniedzis galamērķi. Tad apgriezties, kad iespējams.” Tas gan bija mazliet pārplānots sākotnējais maršruts ar izvēlētu opciju braukt cauri kādai tajā sākotnēji neietilpstošai vietai.

Kamēr izpakojāmies, iepazināmies ar saimenieci, aprunājāmies, saorganizējāmies, bija jau principā vakariņu laiks, kas nozīmēja došanos uz miesta centru, apčolēt paēšanas izredzes.

Starp citu, istabiņa bija diezgan maza. Bērnam uz grīdas bija sakonfigurēta diezgan feina gulētava, numuriņš bija en suite. Pieraugiet, ka tais zemēs ļaudīm dušvietās ir ierasts elektriskais boileris, kurš ieslēdzams manuāli, kad nepieciešams siltais ūdens. Kā arī, izlietnēs karstais un aukstais ūdens parasti tiek piegādāts pa diviem attālināti novietotiem mazizmēra krāniem. Pa vienu aukstais, pa otru karstais. Kā dedukcija saka priekšā - to diktē draudzīgums attiecībā uz vidi. Ūdens pa priekšu ir jāiepilda izlietnē, tad krāni jāaizgriež, tad maksimāli optimāli jāpadara netīrs, un tad jāizlaiž ārā.

Pirmā vieta, kura iekrita acīs, bija The Burley Inn (bilde). Patīkama atmosfēra, Anglijas sajūta, garšīgs alus un laba ēdienu izvēle. Alus, kuru dzēru, bija netālās pilsētiņas Ringvudas alus darītavas brūvētais “Boondoggle”. Garšīgs, maita. Pie kam - mazgāzēts, kas nevarēja nepriecēt, salīdzinot ar mūsu bāleliņu ražojumiem.

Vakariņas, alus (saldajiem vietas neatlika) rezultējās ierakstījās 25 mārciņās. Bērnam atsevišķi neņēmām, bet gan piešķīrām katrs no sava šķīvja (visu porciju tāpat neapēstu, bet porcijas ta lielum lielas). Garšīgas lietas ar atsevišķi piegādātiem kartupeļiem un svaigiem vai vārītiem dārzeņiem. Starp citu, lai nenāktos sarkt un bālēt, lielā daļā krogu tai reģionā (šķiet, arī Londonā bija kas līdzīgs) pasūtīšanas kārtība ir sekojoša. No sākuma jūs atrodat galdiņu. Izdomājat, ko ēdīsiet. Iegaumējat galdiņa numuru (tas ir parasti labi saskatāms). Un dodaties pie bāra pasūtīt. Turpat uz reizi arī samaksājiet.

Pēc tam, pirms doties mājās, izgājām mazu līkumu pa teritoriju, noskaidrojot, ka tur pat ir briežu dārzs, kurā patiešām ir brieži un citi zvēri (bilde). Diena bija noslēgusies.

Visu anglijas vizītes laiku, Amanda tika gulēt (ne pārāk par to bēdādamās) ap vieniem pēc Latvijas laika. Tas nozīmēja diezan grūšu mošanos no rīta, kad jāceļās bija septiņos vai astoņos, lai paspētu apdarīt procedūras, paēst brokastis un izlemt - kurp doties.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar .M.

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 19:58

distributēt, anonsēt, pārkings, obzervēt, opcija, manuāls

Es šķiet esmu tas kretīns kurš kārtīgiem blogeriem aizdirš komentārus bet pateikšu sekojošo: jums Blogera kungs ir tā vara (tāpat kā Dziedātāja/Aktiera/Režisora/Dzejnieka kungiem) veidot/attīstīt/uzturēt valodu kuras Jūsu pielietojums lasītājā nostiprinās (tieši nostiprinās nevis liks vai spiedīs) sapratni par to kā viņš runā/raksta/attīsta valodu kurā lasa un domā. Lūdzu padomājiet par šo augstāk minēto kā arī citu vēl latviešu valodai neatrasto vārdu alternatīvām/tulkojumiem/pārnesumiem latviešu (kas ir jūsu galvenās auditorijas valoda) valodā. Paldies.

Gravatar uut

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 20:10

Tev virsrakstā kļūda ;)

Gravatar gluži tādas pašas sajūtas, tikai izlabotas

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 20:13

(ja pārmest, tad varbūt kvalitatīvi, bez kļūdām?)

distributēt, anonsēt, pārkings, obzervēt, opcija, manuāls

Es, šķiet, esmu tas kretīns, kas kārtīgiem blogeriem aizdirš komentārus, bet pateikšu šo: jums, Blogera kungs, ir tā vara (tāpat kā Dziedātāja/Aktiera/Režisora/Dzejnieka kungiem) veidot/attīstīt/uzturēt valodu, kuras Jūsu lietojums lasītājā nostiprinās (tieši nostiprinās, nevis liks vai spiedīs) sapratni par to, kā viņš runā/raksta/attīsta valodu, kurā lasa un domā.
Lūdzu, padomājiet par šo augstāk minēto, kā arī citu vēl latviešu valodai neatrasto vārdu alternatīvām/tulkojumiem/pārnesumiem latviešu (kas ir Jūsu galvenās auditorijas valoda) valodā.
Paldies.

P.S. "distributēt līdzivedamo"... Kāpēc ne "distribjutēt"?

Gravatar Jānis

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 20:14

Oj, par autoīri runājot - iekš Barselonas Sixt it kā ņēmām arī Golf or similiar, kā rezultātā uz vietas tādi auto nebija, un tā vietā iedeva jauno Zafira :) patīkami, kad tika gaidīts kaut kas mazs, bet beigās brauc ar komfortu. Tas tāds uzreiz pirmais ceļojuma prieks:)

Gravatar laacz Autors

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 20:23

uut, nav kļūda ;) Tā Amanda dēvēja to zemi.

Gravatar 8th Prophet sar pielabos stilu

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 20:35

(ja pārmest, tad varbūt kvalitatīvi, bez kļūdām un stilistiski korekti?)

distributēt, anonsēt, pārkings, obzervēt, opcija, manuāls

Es, šķiet, esmu tas kretīns, kas kārtīgiem blogeriem piegāna komentārus, bet tomēr pateikšu šo: jums, Blogera kungs, ir tā vara (tāpat kā Dziedātāja/Aktiera/Režisora/Dzejnieka kungiem) veidot/attīstīt/uzturēt valodu, kuras lietojums Jūsu lasītājā nostiprinās (tieši nostiprinās, nevis liks vai spiedīs) sapratni par to, kā viņš runā/raksta/attīsta valodu, kurā lasa un domā.
Lūdzu, padomājiet par šo augstāk minēto, kā arī citu vēl latviešu valodai neatrasto vārdu alternatīvām/tulkojumiem/pārnesumiem latviešu (kas ir Jūsu galvenās auditorijas valoda) valodā.
Paldies.

P.S. “distributēt līdzivedamo”… Kāpēc ne “distribjutēt”?

Gravatar uut

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 20:54

āā..sorry. Nezināju :)

Gravatar .M.

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 21:01

Komati, pieturzīmes lai nu tā būtu būtu. Locījumi, teikuma uzbūve!?! pie velna jā, esmu vainīgs, bet "aizdirst"??? Tik maz cilvēku šodien lamājas latviski ka tiešām liekas jāpārstāj šī valoda izmantot...

Gravatar laacz Autors

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 21:16

Mani vienmēr mulsina šie "pareizās latviešu valodas pieprasītāji". Nenoliegšu, ka man dažreiz uznāk bēda, ka neprotu izteikties tādā valodā, kādā prata paust savas domas divdesmitajos gados. Kur nu. Tai pat 19. gadsimtā Rīgas iedzīvotājam parastajam bija tik interesanta valoda, ka tajā ko izlasot, man atkal sāk mākties virsū fantāzijas no sērijas "cik forši (lasīt - oriģināli) būtu, ja es tā prastu rakstīt". Bet tā ir retorika un teiktais nav gluži par tēmu.

Vēlējos bilst, ka katram savos rakstu darbos (sacerējumus neskaitīsim) ir tiesības izmantot tos izteiksmes līdzekļus, kas viņam šķiet konkrētajā brīdī atbilstoši, pieņemami un tīkami. Ne visi ir literāras dabas talanti, lai spētu klasiskā (skolā mācītā) valodā izteikties tā, lai radītu vienu vai otru noskaņu. Galu galā, pie joda, es šādi rakstu jau kuro gadu un netaisos to mainīt tikai tāpēc, ka kādam šķiet, ka tā būtu pareizi.

Cīnies par valodas tīrību. Manis pēc. Es pat to atbalstītu, ja vien Tavas prasības nebūtu traktējamas kā valodnieciskais ekstrēmisms. Nākamsi varētu būt hakeru (pardon - urķu [atvainojiet - atvainojiet]) grupas, kuras ņems priekšā tās lapas, kurās pastāv šādi brīvi uzskati par izmantojamo leksiku, terminoloģiju un valodu miksli.

Un, ja jau līdz tam tiku, tad jāpiebilst, ka daļa no tiem vārdiem, kas sākotnēji tiek uzskatīti par žargonu un [neatceros-šo-terminu], ja ne paši kļūst par valodas leksikona daļu, tad palīdz atrast patīkamas alternatīvas.

Gravatar .M.

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 21:26

Bet protams ka mans lūgums nebija pieprasījums bet, ēēē... nu kā to sauc? lūgums?!?

Un alternatīvas es lūdzu (Lūdzu!!!) jums kā blogerim (un blogeris, es atkārtošos, veido/attīstīta/uztur valodu) pameklēt...

Gravatar Unce

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 21:35

Angija!!! :D labs nosaukums

Gravatar Wanderfuls

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 21:52

.M., nu laacsza magazīns jau ir žast optionāls :)

Gravatar mobix

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 22:18

Lasām rakstu, nevis mācam gramatiku, pareizrakstību viens otram :D sickie piekasīgie pīpoli :)

Gravatar omlete

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 23:00

Ja dažiem ir tik ļoti liela vēlme lai cilvēki rakstītu PAREIZĀ latviešu valodā, tad kādēļ paši lieto vārdu 'blogeris' ? ;)

Gravatar Kristaps Kūlis

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 23:21

Uzskatu, ka blogeris ir amatieris publicists un nav prātīgi viņam izvirzīt pārāk stingras kvalitātes prasības. Laacz, termins ko neatminēji - barbarismi. Valoda attīstās un tālāk rit šausmīgais leksikas progresa rats.

Gravatar uut

2008. gada 21. jūlijā, plkst. 23:58

Wanderfulam taisnība - ja nepatīk, tad nelasi. Savu nepatiku pret pastāvošo iekārtu vari izlikt Delfu komentāros, bet Laacz-a rakstīšanas stilu liec mierā.

Gravatar Stils?

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 00:23

"distrib[j]utēt līdzivedamo" - tas nav stils, tas nav izteiksmes līdzeklis, ne barbarisms, ne žargons. tas ir glupisms [pardon my Chinese]. bet katram savs prieciņš.

Gravatar Stils?

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 00:27

sadalīt svaru- tas izklausās sliktāk par distribjutēt? es nesaprotu,kāds velns rausta mēli tā teikt? ---- mana ome , širci uzlikusi, ķēķī zafti vāra [kohē]

Gravatar asmo

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 09:50

Labs apraksts. Nevaru saprast to Eurocar, man Francijā viņi norezervēja bezmaz vai pusi mašīnas vērtības uzreiz (bezdievīgs pārspīlējums 1000 EUR), Barselonā vispār minimāli, Austrālijā tik cik samaksājām internetā.

Gravatar cloned_pt

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 12:37

un kā bija ar to labās puses stūri? ātri piešāvies?

Gravatar Mjāa

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 12:48

Nu, man jau liekas, ka tik daudz anglicismu šai ierakstā ir bārstīti kā valodnieciska norāde, ka ceļojums ir pa Angliju. ;) Tā ka šoreiz nav ko piekasīties. Vot, ja laacz rakstītu par dziesmu svētkiem šādā stilā, tas būtu stulbi, bet par Angliju ir ok, pat tīri asprātīgi.

Gravatar Dīvanais

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 13:19

tā jau labi, interesanti, noderīgi aprakstīts BET ārkārtīgi dīvaina sajūta - ik pēc katra šitāda apraksta mana vēlme doties kautkur Eiropas virzienā samazinās; pagaidām nevaru izskaidrot kādēļ, bet - aizvien mazāk interesē šī Eiropa, ļaužu bari, utt urml

Gravatar ithink.lv

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 16:03

Feini, atsauca atmiņas no brauciena pirms gada, kad biju Anglijā road tripā. Visi novērojumi diezgan līdzīgi. Tie guest housi dažās vietās bija ļoti patīkami. Blakus krodziņš arī labais. Ar bērniem iekāpšana ir prioritāra, to pareizi izmantoji. Par mašīnu gan daudz samaksāji, es par nedēļu Avisam maksāju ap 150lvl. Bija gan par klasi zemāks auto un bez automāta (beigās gan iedava ar automātu).

Gravatar Antuanete

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 16:19

Manuprāt, interesantais santehnikas risinājums ar attālinātajiem krāniem ir nevis aiz dabai draudzīguma (jo eksistēja jau laikā, kad par to neviens īpaši nesatraucās), bet gan aiz angļu salinieku ietiepības - viņiem, lūk, tā ir tradicionāli pieņemts rokas mazgāt it kā bļodā, lai arī patiesībā tā ir izlietne ar krāniem.

Gravatar druidos

2008. gada 22. jūlijā, plkst. 23:13

Katrs ar savām atšķirībām. Piemēram, anglis ar lielu izbrīnu skatījās, kad pēc trauku mazgāšanas ar feiri, trauks pēc tam tika noskalots un noslaucīts. Šie neskalo - ēd ar feiri.

Gravatar Zh

2008. gada 23. jūlijā, plkst. 12:30

arī piefiksēju Īrijā, feirijs netiek skalots... dīvainie ļautiņi...

Gravatar Smic_

2008. gada 23. jūlijā, plkst. 14:33

Par kraaniem - nu taa tieshaam ir vienkaarshi tradiicija.. Kaa lielaas eletriibsrozetes... :)

Gravatar APOC

2008. gada 23. jūlijā, plkst. 19:26

Labs raksts, gaidu turpinājumu :) 300Ls uz cik dienām?

.M. - krāns

Gravatar mp4

2008. gada 23. jūlijā, plkst. 23:27

kārtējais interesantais apraksts laacz izpildījumā ar kārtējiem valodnieciskajiem interesantumiem - paldies!

Gravatar OreMan

2008. gada 31. jūlijā, plkst. 16:55

Pag, pag, bet nosaukumā taču ir "Angija"...? :O