← Uz sākumu

Augstas raudzes blogs?

2008. gada 7. oktobrī, 30 komentāri

Kamēr esmu iekritis neizsmeļamā darbu krūzē, laika jauniem ierakstiem ir pamaz. Tāpēc tuvākajā laikā, šķiet, iziešu cauri draftiem - ierakstiem, kurus esmu iesācis bet pēcāk piemirsis pabeigt.

Pirms tam vēlējos ierakstīt, ka man ir mainījušās domas par to, kas tad galu galā ir dominējošais labā un kvalitatīvā blogā. Uzreizi galvā lec divi mūsu valstiņas blogi, kurus, liekot roku uz sirds, varu saukt par kvalitatīviem. Varbūt mani ne vienmēr interesē tas, par ko tajos raksta, bet kvalitāte tur ir.

Jau kādu laiku ar skaudību skatos taustiņklabekļa virzienā. Ar skaudību tāpēc, ka es vēlētos, lai man būtu gana laika, kuru veltīt savam blogam. Ne tikai rakstīšanai, kas pati par sevi plikā veidā neko daudz nenozīmē, bet arī interesantu ideju realizācijai un bloga pieslīpēšanai. Apmeklējot zuzīgo emuāru man viennozīmīgi rodas iespaids, ka tur viss tiek darīts ar apsveicamu uzcītību, mīlestību. Kā savulaik skandēja kāds nopelniem bagāts estrādes mākslinieks - “no sirds un rajona”.

Otrais laikam būs būt pbs.lv. Ja nopietni, iegriezies tur biju, bet epizodiski. Līdz mani aizveda uz turieni iPhone ieraksts. Kaut kā iepatikās salikums - vienkāršība sniegumā komplektā ar māku un vēlmi izteikties.

Rezumējot, vēlētos jūsu viedokli jautājumā “kas ir būtiski, lai izveidotu superīgu blogu?” Laipni lūgtum komentāros.

Jā, un kā šķiet man pašam?

Man šķiet, ka visupirmām kārtām tā tomēr ir valoda un spēja izteikties artikulēti, saprotami un patīkami.

Nereti ir interesanti lasīt arī pidžinā rakstītus tekstus, bet tas arī viss. Pārāk liela spriedze smadzenēm. Lai tāds blogs kļūtu par feinu, citās jomās tā autoram ir jāieliek ja ne 200%, tad vismaz 150% vairāk, nekā tas būtu jādara citkārt. Ja nopietni, valodu līdz šim es nebiju licis ne pirmajā, ne otrajā vietā. Drīzāk tā bija neobligāts nosacījums. Iespējams, kļūstot vecākam, manī sāk parādīties senilumam raksturīgas nianses.

Vēl viena lieta, kuru es varētu ieteikt jebkuram rakstītājam - neaprobežoties tikai ar sava viedokļa paušanu. Liela daļa lasītāju būs pateicīgi, ja autors rakstā ieliks iekšā papildus informāciju. Pat tad, ja pārzini tēmu, par skādi nebūs ieiet vikipēdijā un par to palasīties. Tādējādi rakstam var pievienot papildus vērtību, paspīdot ar jauniegūtajām zināšanām, interesantiem faktiem par tēmu vai arī dažādām atkāpēm par saistītajiem jautājumiem un norādēm tiem, kas vēlas uzzināt ko vairāk.

Jā, es nerunāju par bloga popularizēšanas metodēm - krabjveidīgie ieraksti, dalība citu blogu komentāros un apzināta sevis injicēšana agregatoru topos vai gūgles rezultātu augšgalā. Mani interesē jūsu viedoklis par to, kas tieši liek cilvēkiem ievērot un vēlāk neaizmirst nevis blogu kā tādu, bet gan tā saturu.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Qued

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:04

Labs blogs ir tad, ja cilvēkam ir, ko teikt, nevis katru pārdienu jāmokās, lai jel ko ieblogotu. Nupat ir saviesušies kaudzēm blogu, kuru mērķis ir pati blogošana (paldies arī Mednim). Personīgi man kvalitatīvākais šķiet pods.lv, jo to augstā kvalitātē un interesanti raksta zinošs cilvēks. Tevis minētie - izskatās ok, bet man grūti vērtēt, jo tur raksta par viskautko, rasols, no kura lielākā daļa mani neinteresē.

Gravatar Sandis

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:11

Tu jau pats izdali divu veidu lasītājus: tādus, kurus ietekmē topu augšgali un tādus, kuri meklē konkrētu informāciju. Nešaubos, ka daudzi lasītāji nokļūst blogos tikai tāpēc, ka "blogeris" ir iekļuvis kādā topā. Savukārt, ja lasītājs meklē kādu noteiktu informāciju, piemēram, kā tu par "iPhone", un nokļūst blogā, kas padod atbilstošu informāciju šī brīža vēlmēm vai dziļākām interesēm.

Uzskatu, ka nav tādas konkrētas formulas. Nesen vienā blogā lasīju, ka Latvijā trūkst podkastu, kas nav par tehnoloģijām un gadžetiem. Tas mani vedināja uz nepierādītu domu, ka lielākā daļa Latvijas blogeru ir šauru interešu loku pārstāvji un, lai būtu sekmīgs blogeris, tev ir jāiekļaujas šajā plūsmā, sniedzot saturu atbilstoši šī interešu novirziena pārstāvju vēlmēm.

Gravatar laacz Autors

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:24

Sandi, nepiekritīšu. Problēma ir iekš tā, ka lielākā daļa cilvēku neprot vai arī nevēlas uzņemties rakstīt par to, par ko nav speciālisti. Un reāli erudītu, loģiski domājošu un citādi saprātīgu cilvēku, kuriem būtu tendence to visu arī paust citiem, ir dikti maz. Tas pats attiecas uz visu pasauli. Lielākā daļa ir nevis nišas blogi, bet gan vairāk vai mazāk šauri specializēti. Cilvēks pamatā raksta par vienu, piemet klāt par savu dzīvi (vai arī otrādāk - raksta par dzīvi un piemet klāt kaut ko no savas "zonas").

Gravatar db engineer

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:24

Bez interesanta teksta svarīgs arī ir šrifts, kurā tas tiek pasniegts. Šitais man nepatīk. Garākos ierakstus pat esmu atstājis neizlasītus, jo pārmērīgi jākoncentrē redze.

Gravatar Māris

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:34

Jā par zuz var tikai piekrist. Blogs ir pamatīgi nostrādāts un tas ir patīkami. A par to rakstīšanu ir tā, ka daudziem cilvēkiem (arī man) ir grūti pasniegt savu ideju tikai rakstiski - neesam visi dzejnieki, neesam visi ar 10niekiem latviešu valodas stundās skolā (es jau nu noteikti), nav visiem tas rakstītāja talants u.c.

A par rakstā un komentāros izskanēto, ka daudzi spiež ārā no sevis kādu rakstu ir diezgan loģiski - visi grib pagozēties saulītē, visi grib publikas atzinību. Man personīgi ir vesels saraksts ar topiciem par kuriem varētu drukāt un drukāt (cerams, ka uzdrukāšu ar), bet rakstot jebkuru rakstu, ar kuru gribi iekarot kāda sirsniņu ir jābūt nopietnam, tātad tas prasa vairāku stundu (iespējams pat dienu darbu, lai pārlasīt vairākkārtīgi un papildinātu/labotu).

Es neatceros to latviešu teicienu, bet tiklīdz rakstā tiek ielikts kaut kas no sevis, nedaudz piečubināts - lai redz, ka ir centies, tā tas ir gan komentēts gan lasīts, gan linkots.

p.s. es tagad sajutu cik bloga rakstīšana man palīdz arī skolai - daudz elemtārāk tagad visādus rakstāmgabalus uzdrukāt.

Gravatar Māris

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:35

... un vispār, es ticu, ka nākotne ir video!

Gravatar jk

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:36

Piekrītu ka valoda ir svarīga, jeb pareizak teikt valodas izteiksmes veids. No tā var daudz ko nojaust par autoru un tā attieksmi pret lasītāju un blogu. Man patīk lasīt starp rindiņām :). Vēl svarīgi ir tas vai bloga autoram ir ko teikt un vai arī viņš blogo tikai blogošanas pēc. Un tieši LV blogsfērā ir pietiekami daudz tādu diletantu, kuri blogo blogošanas pēc un tāpēc ka tas ir stilīgi. Šajā sakarā atceros skolas gadus un to ka katrā klasē bija jauna mode - vienu sezonu visi laistījās ar špricēm, pēc tam spēlēja yo-yo, vēl vēlāk nāca mode braukt ar skrituļslidām utt. Tie kas to darīja "modes un stilīguma pēc" ātri vien atmeta šo nodarbi, bet tie kas patiesi ar to nodarbojās un kurus tas aizrāva tie turpināja nodarboties ar to. Tāpēc uzskatu ka pēc laika arī Latvijā pāries blogu mode un ātri vien izkristalizēsies kuriem blogošana ir sirdslieta un kuri dara to modes pēc. Un to jau tagad var just rakstu kvalitātē.

Gravatar jk

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:40

Ā, un vēl - labs blogs ir tāds kurš necenšas saukt sevi par blogu un kuram ir pajāt uz reitingiem un citu viedokli :). Tāds kura autors ir personība :).

Gravatar laacz Autors

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:49

jk. Es nedomāju, ka tieksme uz pirmajām reitingu vietām ir kas nosodāms. Var būt arī superinteresanta personība ar ļoti kvalitatīvu blogu un tomēr vēlēties šo popularitātes devu.

Gravatar Qued

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 13:55

Protams, ka tieksme uz augstiem reitingiem ir normāla, bet problēma sākas tad, kad reitings kļūst par pašmērķi.

Gravatar laacz Autors

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 14:09

Qued, ne vienmēr. Kaut kādam mērķim ir jābūt. Tad kāpēc lai tas nebūtu tops un tā pirmās vietas? Problēma visbiežāk ir metodēs un līdzekļos.

Gravatar mxz

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 14:25

Man patīk blogi, kas nelec virsū ar viltīgi sensacionāliem virsrakstiem. Man patīk blogi, kas neraksta kino un TV apskatus. Man patīk blogi, kas neuzdod jautājumus. Man patīk blog, kas neizmanto savu auditoriju, lai kaut ko "notirgotu". Man patīk blogi, kas netaisa aptaujas.

Man patīk tie autori, kas par sevi interesējošām lietām raksta ar entuziasmu un prieku. Man patīk pozitīvi blogi. Man patīk blogi, kas nevis atreferē ziņas, bet komentē sabiedrībā notiekošo. Ar humoru. Diemžēl maz tādu blogu.

Gravatar sivns

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 14:32

Konstruktīvi komentāri par ieraksta tēmu - reta blogu pazīme, kas noteikti liecina par labu arī paša bloga kvalitātei, jo lai piespiestos komentāros uzrakstīt kaut ko sakarīgu ir jātērē daudz vairāk enerģijas nekā, teiksim, Delfos. Ja būtu kaut kāds superalgoritms, kas novērtē komentāru kvalitāti un pēc šī parametra tiktu stādīti blogu topi, tad daudziem noteikti nāktos ļoti iespringt, lai saglabātu savu vietu topā un krabjiem-tipa saiti vispār tur nekad neiekļūtu.

Gravatar BlackHalt

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 14:38

Blogi paši neraksta blogu.

Mani piemēram neinteresē Apple, Austrālija, Kinoskola, Fotoumņiki.

Ir ielikts bookmarkos, bet nekad neesmu lasījis.

Es baigi domāju arī, ka nu lasīšu archija.info tos jūrnieka pierakstus. Nu neizlasīju. Neinteresē.

Mana arī neinteresē kā kādam šodien gāja.

Vispār man nekas neinteresē.

Un vispār tevi var notiesāt: http://blackhalt.files.wordpress.com/2008/10/tiesnesis.png

Gravatar analgiins

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 14:48

labu blogu sabojā tiekšanās pēc kaut kādas statistikas vai vēl mistiskāka rss lasītāju skaita. zuz ir smuks pēc skata, bet tukšs pēc satura. aptauja par pienu un ledusskapi, seriāls un tv šovs. nekā personīga.

Gravatar jk

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 14:54

Paldies. laacz, ka palaboji - jā tiekšanās uz labām topu vietām nav, it kā, nekas nosodāms, bet bieži vien metodes kuras tiek izmantotas (it īpaši novērotas LV "blogsfērā") ir diezgan kaitinošas un ar lētuma un nožēlojamības piegaršu. Tāpēc tie blogi, kas cenšas sekot visām "pasaules tendencēm", raksta blogos par blogošanu un lielās "redz kāds man reitings šodien" ir <em>so childish and lame</em>. Tāda sajūta it kā mēs būtu bērnudārzā kur mazi bērneļi, kuriem ir trūcis vecāku uzmanības un mīlestības, tagad cenšās visādi izrādīties un pievērst sev uzmanību. Tāpēc man labs blogs nu galīgi neasociējās ar labu reitingu un tiekšanos tajos nokļūt.

Gravatar sivns

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 14:54

analgiins, pati par sevi jau tā statistika nav slikta. Ja Tev pēkšņi pēc kāda ieraksta uzlec statistikas rādītāji, tad acīmredzot esi uzrakstījis kaut ko tādu, kas cilvēkiem interesē un varbūt šo tēmu var turpināt. Un štrunts ja tas ieraksts nav no augstajiem plauktiem. Literatūra nebūtu interesanta, ja sastāvētu no viena vienīga koelju un ekziperī, kino nebūtu interesants, ja sastāvētu no viena vienīga... es pat nezinu - ar kino laikam viss kārtībā. :)

Gravatar Normunds

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 15:06

Man primārās lietas lai es kādu blogu nosauktu par izdevušos ir valodas tīrība un autora viedoklis. Mani neinteresē blogi, kuros autori apraksta savus piedzīvojumus pa ceļam uz darbu vai pārpublicē linkus bez sava viedokļa. imo tieši autora pozīcija atšķir interesantu blogu no kujņas, viņš var rakstīt kaut par suņu ērcēm, ja spēj pamatot kāpēc viņš to dara, nevis katru dienu ieklabina "wow, zuze šon iekachaaja".

Gravatar jk

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 15:28

Esmu novērojis ka man izkristalizējās konkrēts blogu daudzums kurus es lasu un paanalizējot tādus es sapratu kur ir šo blogu sāls - tie ir blogi kuros ir viedoklis un kuros raksta personības. Pārpublicētos materiālus un interesantus linkus es arī pats varu atrast. Man tieši interesē viedoklis. Man ir interesanti lasīt ko cilveks domā, kā viņš domā un kāpēc domā. Man interesē lasīt to kas liek man domāt, aizdomāties, iesaistīties diskusijā. Ja Tu gribi atstāt savu pēdu Latvijas blogsfērā, tad ir jābūt personībai ar viedokli un par to ir jāraksta. Tagad pasakiet cik daudz cilvēku Jūs pazīstat kuri ir aprakstījuši Raiņa, Veidenbauma, Aspazijas u.c. ikdienu, vai rakstījuši recenzijas par viņu darbiem viņu laikā? Un tagad pasakeit cik daudz Latviešu rakstnieku Jūs varat nosaukt? Domāju ka pirmos labi jā kādu Jūs varēsiet nosaukt (labākajā gadījumā), taču rakstnieku jūs nosauksiet vairāk. Kāpēc? Tāpēc ka šie cilvēki bija personības, tie rakstīja to ko domāja, juta un kas bija svarīgi. Tāpēc nekuliet sviestu un neatgremojiet jau 1000 vietās rakstīto, bet rakstiet <em>no sirds un no rajona</em> ;). Tad jūs lasīs, tad Jūs cienīs un tad Jūs atzīs par labiem un saturīgiem blogeriem :).

Gravatar jk

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 15:33

P.S. Protams nav jau slikti kad cilvēks runā par kaut ko kas rakstīts citur vai saliek linkus uz kaut ko citur atrastu, bet tam arī ir jābūt interesanti pasniegtam :).

Gravatar Uldis

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 17:02

tas par to, ka gribēt būt topā ir slikti, tas jau mums no pirmās klases ir ieaudzināts. vienlīdzība rullē.

Gravatar jk

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 17:49

Kapēc būt topā ir slikti? Nav slikti. Slikti ir tad kad Tu centies topā nokļūt izmantojot <em>dīvainus un bērnišķīgus</em> paņēmienus. Un vispār ko nozīmē būt topā? Ka vairākums Tevi lasa? Tas patiesībā neko daudz nenozīmē. Vairākums tā nav vērtība. Kā (pārfrāzējot saviem vārdiem) ir teicis kāds gudrs vīrs - kad Tavas domas saskan ar vairākumu varbūt ir vērts apstāties un padomāt kur esi nošāvis greizi...

Gravatar ithink.lv

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 18:32

Pats svarīgākais ir regularitāte. Bez tā jebkurš blogs ātri nomirs. Laba valoda arī ir labs pluss, bet ne galvenais. Piemēram, perkons.lv, salidzinajumi ir izcili, bet beigās saturs sāk pazust. Tātad saturs arī ir lieta Nr.2. Ne visiem cilvēkiem ir savs viedoklis un ir ko teikt. Ziņu pārpublicētāji lai iet bekot. Visādi citādi, jo vairāk blogu, jo labāk. Vismaz var atrast vairākus, ko regulāri lasīt. Viens blogs nekad nespēs aptvert visas mani interesējošās jomas. Kaut kā tā.

Gravatar Reinis

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 19:08

Es teiktu, ka situācija Latvijas blogosfērā ir drūma, ja zuz.lv tiek izcelts kā kaut kas īpaši kvalitatīvs. Piemēram, neizskatās, ka tā autoram būtu vismaz kāds lauciņš, kurā viņš izmantotu dziļāku sapratni, lai veidotu saturīgus ierakstus. Pārskatot pēdējās pārdesmit lapas, es nevaru atrast, kas par tēmu būtu tas bloga mugurkauls, par ko autors varētu rakstīt ar zināmu kaislību un vēlēties informēt citus. To veido galvenokārt ieraksti par ikdienišķām un nejaušām lietām, popkultūru un tādi, kas domāti, lai iesaistītu lasītāju un liktu viņam atgriezties. Arī citos aspektos nešķiet, ka tas paceltos pāri viduvējībai. Piemēram, tas nevar lepoties ar īpašu stilistisko tīrību, un autoram ir problēmas ar vienkāršu pareizrakstību. Neteiksim arī, ka tas izskatītos labi. Galavārds ir tāds, ka šādu blogu es lasītu tikai tad, ja būtu, teiksim, personīgi pazīstams vai citādi saistīts ar autoru.

Gravatar ithink.lv

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 19:48

Starp citu, mans blogs ir vienkārši lielisks! :)) Jā, man patīk skatīt topus. Man pārmet kliedzošus virsrakstus un negatīvos rakstus it kā ar mērķi tikai uzlabot statistiku. Taču dažādās vietās blogoju jau 5 gadus, un rakstu vienkārši par lietām, kas pašam ir aktuālas. Ja apmeklētāju skaits aug konstanti un mēnesī pārsniedz jau 2000, tas nozīmē, ka virziens ir pareizais.

Gravatar iporno.lv

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 19:57

Taisu porno blogu. Regulāri. Lapas lasītāju skaits pārsniedz 2000. Virziens ir pareizais. P.S. Zem bildēm un video lieku Koelju un Ekziperī citātus.

Gravatar Reinis

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 20:36

Ja popularitāte obligāti norādītu uz kvalitāti, McDonald's taisītu labāko ēdienu pasaulē.

Gravatar Taustiņklabeklis

2008. gada 7. oktobrī, plkst. 21:12

Paldies par atsauksmēm! Gan labajām, gan sliktajām. Šitik padziļināti manis rakstītais laikam nav ķidāts vēl nekad. Bet patiesi interesanti lasīt.

Esmu domājis par to "novirzienu" un savulaik arī esmu skaidrojis, ka par attiecībām nerakstīšu, par privāto dzīvi ne, arī par darbu ne (un, godīgi sakot, es to nemaz nevaru atļauties). Izteikti specifiski hobiji (piemēram, cepumu kārbiņu kolekcionēšana) man arī nepiemīt. Un tieši tamdēļ arī rakstu par to, kas man grozās apkārt vai kam apkārt grozos es. Uzskatu, ka tas ir noteicošais zuz.lv apmeklētāju skaita rādītājs (kas nav liels, bet noturīgs) - manu emuāru lasa tikai tie, kam interesē tas, kas interesē man.

Pats es zuz.lv saucu par savu dienasgrāmatu, mājas lapu. Tieši ar to tas atšķiras no visiem citiem, ka neesmu žurnālists, kas veido dziļi izteiksmīgus un analītiskus rakstus par sabiedrībā samilzušām problēmām. Ja tas skar mani - tad jā.

Tomēr man prieks, ka arī tie, kam zuz.lv nepatīk, tie tomēr to lasa un viņiem ir viedoklis. Tas ir ļoti labi, līdz ar ko es savu misiju izpildu korekti.

Enivej, forši, ka ir tāds laikmets, kurā ir iespēja izteikties un brīvā formā tikt sadzirdētam, novērtētam.

Gravatar TOP-5

2008. gada 8. oktobrī, plkst. 01:35

Es zuzu nevaru lasiit :( Tas ir paaraak salds. Ka sirups. Vai slidens ka vazelins. Piedod, Arti. Kaspar, Tu tachu pajokoji par to, ka Tev zuz skiet ka viens no LV labakajiem blogiem, vai ne? Tu tur personibu juti? Zuz, manuprat, seko konjukturai un tas to ari padara smiekligu.

Biju domajis uzrakstit par to, ka blogs atklaj cilveka personibu, ka veidojas domubiedri, ka stridos un viedoklu apmainas dzimst biedriskums un draudziba, bet miegs nak :(

Ja drikst nedaudz subjektivismu, tad es redzu piecus true blogerus LV:

  1. Karlis Streips (loooooti patik ka raksta, lasu katru dienu)
  2. Laacz (sad tad patik ka raksta)
  3. Onkulis (superigi raksta, pie tam bez merka ieklut topos)
  4. Pods (pats nelasu, bet zinu, ka raksta normali)
  5. Maikls no Meteo (ideali)

Butu vel gari jaskaidro kas un ka, bet esmu jau novirzijies no temas par augstas raudzes blogu. Piedodiet ;)